Nestandarts
15 Februāris 2015 @ 17:37
 
'' Bet viens ir - cik maz mēs zinām viens par otru. Kas cits, - cik mēs vispār zinām paši par sevi. Jo, ja Tu nekad nespēj pilnībā novērtēt sevi, ja vienmēr ir kāds akls leņķis, kāds balts plankums, kuru pats neredzi, kuru pats nespēsi nekad aptvert savā pašizziņā, lai cik stingrs būtu pret sevi, un varbūt tieši tāpēc, ka vienmēr esi tik stingrs pret sevi vai pārāk iecietīgs, un, ja turklāt patiesi ir kāds, kurš ar neizdibināmu , nepazīstamu skatienu, neizdibināmām, nepazīstamām zināšanām redz tevi visā augumā, varbūt pat tev to nemanot, vai tad ir jāsamierinās ar to, ka tava īstā, pilnā un patiesā identitāte paliek noslēpums aiz šā nepazīstamā svešinieka acīm? ''
 
 
Nestandarts
15 Februāris 2015 @ 17:46
jauna sieviete iet ātriem soļiem cauri naktij iepletusi acis...  
'' Viņa visu laiku grib nokļūt kaut kur, taču nezina, kur, zina tikai , ka ikviena istaba, ikviena pilsēta būs slazds. Tā viņa turpina, it kā būtu vēstule bez nosūtītāja, bez adreses, vēstule visiem un nevienam, vēstule, ko visu laiku atplēš un visu laiku no jauna aizzīmogo, pirms kāds paspēj izlasīt, kas tur rakstīts.''