'' Grieķijā laiku personificēja divi dievi, Hronoss un Kaiross. Hronoss reprezentēja nepielūdzamo, monotoni plūtošo, stundās, minūtēs un sekundēs izmēramo laiku, bet Kaiross - īpašus likteņa labvēlības acumirkļus, kuros cilvēkam tiek dāvāta iespēja paveikt diženas lietas, izjust īpaši intensīvus pārdzīvojumus, kardināli mainīt savu dzīvi.
Tādējadi senie grieķi nošķīra kvantitatīvo un kvalitatīvo laiku, uzsverot, ka viens radoši piepildīts kairosa mirklis spēj atsvērt hronosa stundas, dienas un pat gadus. Uz to norāda arī slvenā Hipokrāta sentence ''Dzīve ir īsa, māksla - mūžīga'', kuras parsti necitētais turpinājums skan ..''jo kairosa mirklis ir gaistošs.'' ''
''Kaiross tika attēlots kā daiļš jauneklis. Arī viņam ir spārni - un ne vien pie pleciem, bet arī pie kājām. Rokās ir asmens, bet uz tā kā rotaļajoties, viņš balansē svarus. Pavisam īpaša nozīme ir šīs dievības frizūrai: Pār Kairosa pieri krīt gara matu cirta, bet viņa pakausis ir kails. Kāpēc tā?
- No kurienes nāk tavs radītājs?
- No Sikionas.
- Kā viņu sauc?
-Līsips.
-Kas tu esi?
-Es esmu Kairons, kurš pakļauj visas lietas.
-Kāpēc tu trauc uz pirkstgaliem?
-Es vienmēr steidzos.
-Kāpēc tev pie kājam ir spārni?
-Es nāku ātri kā vējš.
-Kāpēc tev labajā rokā ir asmens?
-Lai parāditu, ka es nošķiru asāk nekā jebkas cits.
-Kapēc pār tavu pieri krīt matu cirta?
- Lai tas, kurš mani sastop, mani varētu arī satvert.
- Kapēc tev ir kails pakausis?
- Kad esmu garām, mani nespēj notvert neviens, lai kā censtos.
- Kapēc mākslinieks tevi radījis?
- Lai liktu aizdomāties jums, ceļiniekiem.
Bet ko simbolizē svaru kausi? Uz to mums jāatbild pašiem. Varbūt īso ''jā'' vai ''nē'' izvērtēšanas brīdi, kas vienmēr balansē uz riska robežas. Bet varbūt mūsu nodzīvotā laika daudzumu un piepildījumu. ''
''Kairosa mirklis nav likteņa dāvana, tā ir tieši tev un tieši šajā brīdī dāvāta iespēja. Tavs ''tagad vai nekad'' tev ir jāpaspēj pastiept roku, jo viņš ir ātrs kā vējš, un pēc brīža tu jau vari tvert tukšumā.''
What the fuck you were thinking?
