''pasēdi, apceri dzīvi'' ..

Jap. Vakarā uz pirmo Ziemassvētku gaidīšanas koncertu Vecajā Ģ.baznīcā. Noskaņojuma gan nav nekur doties. Nespēju arī vēl iebraukt, ka ziemīši nāk, un ka vispār kaut kas, jo darbā palika daudz nepadarīta, un galu galā tur vēl ir jābūt. Tapēc ne, nevaru.

Pēkšni rokās atkal nonāca ''Vientulības tīmeklī''.
Ak Januš, raksti, raksti daudz!

Pēc tam, kad sieviete izkāpa viņu pārņēma savdabīga nožēlas izjūta.. Viņš eksistēja tās dzīvē tikai īsu brīdi un vairs neatgriezīsies. Bet tik ļoti gribētos kaut reizi vēl sastapties ar viņu.
Cilvēki dodas pa likteņa vai nolemtības ceļiem - nav svarīgi, kā tos sauc. Kādā brīdī šie ceļi krustojas ar mūsu ceļiem un atkal šķiras. Tikai daži un tas notiek ļoti reti, pauž vēlēšanos iet pa mūsu ceļu un paliek ar mums kopā ilgāk. Tomēr ir arī tādi, kas saskaras ar mums pietiekami ilgi, lai tos gribētos noturēt. Taču arī viņi dodas tālāk. Kā šī sirmā kundze, kas pirms brīža izkāpa no vilciena, vai tā jaunā meitene , kuru sajūsmināts vēroju, kamēr gaidīju bankas rindā. Allaž kļūst skumji, ja kas tāds notiek. Nez vai citi izjūt šādas pašas skumjas?''

Koncerts bija ļoti skaists. Tv ieraksts jau tapšanas stadijā, gaidam tv ekrānos manu asaraino mūli, jo atrados jau 2. rindā. fuCk :)
Nebūtu dziedājuši par nosalušo sunīti, viss būtu ok.

da nu, hohmoju, protams, ka ir mans sirds un pavelk kādu stīgu skaisti vārdi, skaistas balsis un skaista mūzika.
sapratu, ka ilgi varētu klausīties čellā..

Rīt būšot sniegs ... un arī lietus.


Gaidam Ziemassvētkus. Svētītu 4. adventi.
Arlabvakar.

''pirms aizmigsim, arlabunakti čukstus teiksim..līdz sapnītis mūs apciemos. dzirdi, apkārt kluss, kā baltā mežā, kur nevar iebraukt autobuss..''