saņēmos, agri pamodos, pareizāk kāds kārtējais dīvainais sapnis pamodināja un devos līdzi uz laukiem. Svētdienas rīts, miglā, kkur tālumā, lēni pāri ceļam pārsoļo kāds briedis, kāds sēņotājs..

Patīk man sēņot un darītu to, bet baigais mīzalaste uz vecumu no tiem kukaiņiem. Tā ka nelienu vairs tur iekšā. Nu jau arī nevarētu iedomāties vilkt brieža utis sev no matiem. Sauciet mani par cacu or something, bet weh.
Patusējot ar Papa.
Iebraucu agri, suņi pamodināja, tā kā pats vēl nebiju dzēris rīta kafiju, abi izdzērām pa krūzei. Abiem sāka strādāt gremošanas trakts, bez kompleksiem ieņēmām katrs sev labāko tualeti. Nolamājos vēl, ka no rīta gribēju ieprikt krustvārdu mīklas, bet sūda benzīntakā trāpīju, kur ne viena pate avīze..
Pie kafijas õma piedāvāja tikko pašceptu novēlotās dzimenes kūku.
Uz terases pārspriedām eksistenciālus jautājumus. Skāram Visumu un kvantu fiziku. Kā vienmēr. Pateicu, ka Einšteinam pauri piestūma ar saņurcītām avīzēm.
''Uzkāpām'' lazdā. Sagrābos kā vāvere ziemai.
Pilna kaste beku atbrauca. Jaunas, neskartas.

Atbrauca ciemiņi. Onkulis likās kaut kur redzēts, bet tā arī nevarēju izfiškot kur, lai arī teica, ka mani redzot pirmo reizi un norurēja par kārtējo absolūto jaunekli. Jā, man ir mūžīgie 16. Brendijs ''Gloria'' ar apelsīnu aromātu.


He was happy. Noķēru māju or how to say .. ģimenes sajūtu, nebīšos šī vārda.
Viņi sarunājās. Viņa iesmējās, kad viņš ironizēja par ikdienišķām lietām, es baudīju. Mirkli tu esi skaists, jel apstājies. Kā tai dziesmā .. and for a little moment, it's all not true.

And still. Felt good.