iepīts vientulības tīmeklī.

''mēs tiekamies bieži, pilsētas tumsā..''

iereibis no krievu uzlējuma un džina&tonic..

''mēs paliekam pilsētā, tur, kur ir jūra
upes ir mūsu ielas un sarkanās magones sadeg kā laternas tumsā..''

brīžiem varbūt nezinu, kā ir , kā būt .. bet zinu, ka nekas nav tāpat vien, bez iemesla.

''no lētajām cigaretēm mute kļūst rūgta, plastmasas glāzītē vēl nedaudz vīna''

un ne bez iemesla tieši šis dzejolis ir izkritis no žurnāla Viņai lasot.

'' no rīta, nakts apdullināta prom aiziet viņa, tā .. ko negad vairs nesatikšu.''

Atradu to aiz gultas. Kad atgriezt to vairs nav iespējams. Tas paliek. Šeit.