Jau Polijā. Iebraucu Ziemā. Šorīt vēl Budapeštā cepos ārā un fanoju par to, ka mums Daugaviņa tīrāka un platāka.
Bet nekuģo naktīs viesnīcas un nebraukā autobusi amfībijas pa ūdeni.

Domās jau esmu mājās. Klepī mans puika un pie sāniem Mīļais cilvēks.
Ek.
Home sweet home, tur neko nevar padarīt. Nekur nav tik labi kā mājās. Varbūt esmu vecs un sapelējis jau, bet .. nerūs tas teiciens, nerūs. Ne man.