Šodien superīgs pasākums. Pa Horvātijas garāko kalnu upi Cetinu raftingots. Aweeesome!
Gribu vēl.
Matko bij foršs, sastrādājāmies.
Divas austrietes vai austrālietes huju man piedirst no kurienes, cacas nosēdas laivas priekšā un bļe airē kā ar slotu pa grīdu. Kamon!
bonuss no viņām tika tikai tāds, ka bilžu sanāca mums vairāk, jo šās jau ar džekiem bij sakoķetējušās.

Lietū trāpījām, bet tas viss po. Ja slapjš pasākums, tad vairs nav no svara, vai no gaisa,vai zem pakaļas.
No klints nolekšu nakošreiz un saulainākos apstākļos.


Kā no rīta sākām, tā vakarā tikai iebraucām villā. Ķeru sauli balkona, vakarā domāt vel jānopeldas. Vakardienas fish piknikā esmu dabūjis ''baltas zeķes''. damn.

aizrit pēdējais vakars uz vienas no maģiskajām Horvātijas salām. Kad jādodas prom, bij jau tik ierasts, ka sajutos kā mājās.
Laikam uz atgriešanos.
Jāietur vēl vakariņas un tad jau zzz. Rīt agri prom un uz UNESCO mantojumu - Plitvicas ezeriem.
Tad jau vakars Budapeštā. Jāpaspēj ar kuģīti pa Donavu izraut. Vakarā pilsēta izgaismota super skaista.

Tā lēnām riposim mājup. Un saprotu, ka būs jāiebrauc ziemā. Uh.