Ir agrs rīts. Sēžu uz balkona, dzeru rīta kafiju un skatos kā mostas vietējie apartamentu [ šeit sauktas par villām] īpašnieki.
Lejā zem balkona citronkokos jau redzami pirmie nodzeltējušie. Rokas stiepiena attālumā.
Lidosta ir netālu. Tā ka regulāri redzu kā nolaižas lidmašīnas.
Vakar ierodoties rietošajā saulē bija redzama liela gaisa satiksme.

Labs skats paveras šobrīd kādā no pagalmiem. Kungs kaut ko cītīgi rīvē brokastu galdam, kamēr sievišķis sēž turpat un kavē viņam laiku sarunās.
Pie mums laikam būtu citādāka aina.

Ekh, bet ne par to. . galīgi nē.

Viens gan man nemainās - bezdelīgas arī šeit un šķauda kāds tikpat sirsnīgi kā mans mājās palikušais kaimiņš! :)

Šodien pāri pāriet negaiss. Ežu čības vismaz paspēju iepirkt un ar pašiem ežiem iepazīties.
Jā vienīgais ko neieplānosi brīvdienām ir laika apstākļi.

Jāielej visītis un jābauda trakojošie Adrijas jūras viļņi tālumā.

es jau neiešu gausties, bet kā jau lietains laiks - nomāc. Un poverī, ka silti un palma pie deguna aug. Vietējais ar izbāza degunu pa logu, ielīda atpakaļ un naher aizvēra žalūziju.
Fiesta šiem te. Un laikam ja ir lietus, tad fiesta ir uz visu dienu, nevis tikai no 10.00-16.00.

Ja nāksies mājup braukt kā kefīram, tad pēdējās dienas pavadīšu solārijā, bet toni dabūšu. fck.

8km noieti. Trogiras pilsētu iekarojām paši saviem spēkiem. Urā. Panīkuļojām lietus laikā, sagaidījām rāmo vakaru un devāmies ceļā.
Vakariņas pagatavotas un vēderā. Spēka 150m līdz jūrai aiziet un patusēt bārā laikam nepietiek.
Tumsa te iestājas ātrāk. Bet dzīvība kūsā tieši vakaros un ļoti agri no rīta. 4,5 no rīta ir labākais laiks, kad jau stutēties.

Laikam labrāt pats uz sava necilā balkona ar sevi iedzeru vienu Džeka glāzi. Nu kā jau vienpatis.