Nestandarts
03 Februāris 2014 @ 00:12
mēs dzērām tēju, tik klusi un neķītri ..  
Tik augstu vajag vēl pārdzīvot,
rokās iemiegot Tavās kā zīdā -
Mums tik tuvu šonakt ir mūžība
kādam kaut kur reiz nolaupītā.

Ir tik ļoti, ka elpvadā iemetas
visi tuksneši pilni ar vārdiem

tikai mākoņi, sudraba mākoņi
tā kā noburti jūrā pārtop

Tikai augstu vajag vēl pārdzīvot
vārdus, izelpas saverot krellēs.
Tad ap rokām, ap kaklu un savažot.

Tevi nolaupīt.
Apvārdot.
Pieburt.

 
 
Nestandarts
03 Februāris 2014 @ 00:17
Kanēļkrāsainā kafijā noslīcis klusums..  
Kad sāpes izšķīst laikā kā cukura putekļi
pāri paliek tikai laimes nogulsnes
zelta krāsa uz Parīzes zilā
rīta krēsla un Tava aizgrieztā mugura
sargā manu
 pār malām krītošo
sapni.

 
 
Nestandarts
03 Februāris 2014 @ 22:41
 
Sirreāli. atbrauc, paēd, pamīlējies, paguli. Celies, palaid .. nē.
It kā vairs nekam neatliktu laika.
 
 
Nestandarts
03 Februāris 2014 @ 22:44
 
Manā somā Tava Parīze stāv. ..
 
 
Nestandarts
03 Februāris 2014 @ 23:10
 
Untitled