Sēžu un poda un meklēju nākošā gada horoskopu.
Nedēļa emociju ziņā paiet kā mēnesis, dažam gads. Vismaz jūtu, ka dzīvoju. Esmu. Un īsts.
Saplūstam vienā veselā.

Un vakar vakarā es uzzināju, ka mīlestība neilgst trīs gadus. Tā ilgst ilgāk. Pat veselu mūžību. Un arī pēc tam.

es šobrīd sēžu skatos uz eklēri un meklēju veidu kā to sevī iestumt ;D

Māte saka, ka man tāds zaļš paskats. Laikam no negulēšanas un saules nepietiekamības. Es redzu tikai tumsā. Jo šodien izvelkoties ārā, kamēr vēl ir gaišs es ietriecos draudzenes mugurā.