"Dvēseles radinieks ir cilvēks, ar kuru jūtamies dziļi saistīti, ar kuru sarunāties un būt kopā mums nesagādā nekādu apzinātu piepūli, bet drīzāk sniedz brīnišķīgu viegluma sajūtu... "

Tomass Mūrs

Platona Teaitētā tiek aprakstīts šīs sajūtas cēlonis. Platons stāsta, kā dvēseles pazaudē savas spalvas un nokrīt uz zemes. Ieslēgtas ķermeņos viņas neko nenojauš no savām agrākajām dzīvēm un viņas eksistē bez atmiņām - līdz viņas ielūkojas tā cita acīs un ierauga to skaisto (patiesībā sevi).