Šodien man meitenes atkal uzdāvināja lieliskas brīvdienas. Nezinu, kad pēdējo reizi kāpu zirga mugurā, bet vingroju uz tā lopa točna pirmo reizi. Uz brīdi iejutos zirga ādā un man palika neērti, lai varētu izpildīties pa pilnu programmu. Savukārt pastaigas laikā mana Malvīne izdomāja piestāt un padirst uz ko man ceļabiedri atbildēja ar ''tāds tādu atrod''. Zirdziņš juta ka drīkst un es neiebildīšu, esmu saprotošs uz tāda veida pasākumiem. Atviegloti nopūtās un soļojām tālāk uz ko es pačubināju viņu un pateicu ''malacīte''.
Brīvdabas muzejā ar laikam biju bijis aizvēsturiskajos laikos, jo ne da atškirt viņus visus, kur nacionālais parks ar zvēriem, kur tikai senlaicīgas būdeles. Ta ka pasoļoju apkārt atsita atmiņu - ā jā, būdeles un kkāds jampadracis te ir piedzīvots. Patīk kā tajās būdelēs smaržo iekšā. Pēc kārtīgiem pāķiem. Ieelpo to un uz brīdi točna aizmet gadu simtu tālā pagātnē un tev pēkšņi apeņu vietā tikai auti un cirvis pār plecu, nerunājot par to, ka sievasmāte bļauj, lai atnes ūdeni no akas. A pie sevis domā, pa kuru laiku, lai aizvelkās atkal uz klēti kalponi izpist.

Šobrīd trinkšķinu ģitāru un mācos tās akordus + vispār sakarīgi noskaņot. Nu jā, spontāns pirkums, jo .. es dzīvoju vienreiz un tikai vienreiz man ir ļauts iemācīties spēlēt mūzikas instrumentu, ko vēlos jau sen. Laiski guļ man gultā. Kā iekārojama sieviete.