Cik Ironiski. Kamēr es te tā spriedelēju par dzīvi un tās baudīšanu zem milzīgas segas, blenžot pāri briļļu rāmjiem, man otrā klausules galā dalās ballīšu priekos. Šņabis tek un balts pulveris klāj nāsis, un degošas cigaretes ripo pa 9. stāva kāpnēm. Kur esot es, lai dalītos priekā.
''Es zinu, ka tagad tu baigi tur sargā savu korpusu, bet šitas nav kaitīgi [hik] ''

Secinājām, ka labam alkoholam nevar ļaut stāvēt atvērtam ilgi. Skābeklis tiek klāt...aldehīdi ..un pat mīļais, jaukais, maigais, saldenais Džeks jau garšo pēc kandžas. joptvai.

Smuks saulains rītiņš, bet es laikam līdīšu vēl pasnaust.