Ķipa brīvdiena, bet nespēju atkal atslēgt galvu. + vēl šaizes sataisu, ka nedodu veselības pārbaudes laikā visas trīs kopijas. Rīt jāsapiš savs laiks, lai ietu vēlreiz un nokārtotu šo jautājumu, cik nu iespējams.
Rīt darbā arī dienas daļu viens palieku, kas iedzen stresā jau pirms laika.

Mājās ar vēl sākas kaut kādas slimas runas par puisēna atdošanu kādam, jo nu jau man vairs viņam laika neatliek.
Murgs pilnīgs. Mans vienīgais laimes avots. Vienīgais prieks un pozitīvisms.

Varbūt viņš tiešām ir nelaimīgs. Acīs man vairs neskatās.

Un atkal jau jāiet gulēt .. it kā jau miegs nāk, bet gribas stiept to desu, lai pabūtu tajā savā brīvdienā. A to celsies atkal agri jo agri un paredzēts viens vienīgs skrējiens.