Vienu telefona zvanu es varu uztaisīt par dienas notikumu. Bail, ka varu būt aizmirsts, tā atkal iedragājot manu pašcieņu. Kārtējo reizi. Un nekļūdījos. Pauze tika ieturēta, bet atmiņā atsauca tomēr bez atgādinājuma.
Bet ar to jau nepietika. Vel seko pārzvans un kaut kas, ko nevaru neuztvert personiski. Ok, saprotams tas ir. Ar ātrumu neizcēlos. Bet atkal .. lai noturētos virs ūdens un nesarītos ūdeni, man jāatrod glābšanas riņķis. Kurš būs tas, kas nāks man palīgā.

Slimais nabadziņš ar protams uzzvanīja. Pavisam nekāds, bet redz rūpe un atgādinājums un cer taču vēl kādreiz satikt. Divas cerībiņas spēcina sapni/ mērķi un dubults taču neplīst. Jādomā, ka pat retrogradā merkura laikā un diltošā mēness dienā.

''Miljons domu nakts, tanī ir jāvēlas it viss,
nakts, kad jāzina kur un kad vēlies būt.''