Šorīt patīk tā skaņa, kad kafija tiek aplieta ar karstu ūdeni un nesteidzīgi līst krūzē.
Un Busulis saka, ka viss ir iespējams, jo zīlniece tā saka un grāmatās tā raksta.


Un strauji atkal paliek auksts tur laukā. Meteorīti gāžās.. sniegs aizputina acis.
Iespējams viss. Glābiņa nekāda.

Un jā, kad esam, mums ir riktīgi jautri. Šopingā noteikti.
Mans riktīgi foršais mammuks :)

Kamēr es runāju ar Viņu pa telefonu, es nemaz nejutu, ka man sāp galva.
Pēc sarunas konstatēju reālas galvas sāpes.
Nez vai acu zīlītes paplašinātas no telefona sarunas vai no galvas sāpēm.

Lincoln - noskatījos ar pārtīšanu. Protams, ka man to nav tik interesanti skatīties, jo neesmu ne izbijis vergs, ne āmurikānis. Arī ne liels vēstures izpētes entuziasts, bet noteikti labs kino priekš tādiem. Skatījos tā, kā lasītu grāmatu pa diagonāli un virspusēja aina uzburta. Mierinu ar domu, ka biš iesvaidzināju zināšanas.

Es zinu jaunākās reklāmas pa tv. Es zinu, kas notiek ugunsgrēka jaunajā sezonā. Nē, es neskatos tv, nezinu, kad pēdejo reizi to vispār biju ierubījis. [ ak jā pareizi, lai izgāztu žulti brīvdienās lupīju eirovīziju]
Bet tas cik skaļi mana augšējā kaimiņiene Velta var skatīties televizoru ir amazing.