Es un manas milzīgās ambīcijas. Nekad nejoko par to, kas patiešām var piepildīties.
Brīžiem šķiet, ka esmu staigājošs kuriozs/drāma.

- pie kā mēs palikām?
- pie puņķiem un asarām.
- *gandrīz aizrijās ar ūdeni un nošķaudījās* .. taisnība.

Un tā es sāku pūsties, sejā paužot savu vēlmi pēc miljoniem un melnā krēsla. Burbulis virs galvas, kas vēsta - kāpēc man ir jāsēž otrpus lielajam galdam.
Šarms vai spītība, bet efektīvi. Šķiet.

''Es Tevi necenšos pierunāt.. nu labi cenšos, bet .. :) .. atceries un padomā par to, ko es Tev teicu.''