Nestandarts
24 Novembris 2012 @ 10:14
un puikas sīki, llieli ģenerāļi top  
Mēģini vēl un vēl, jo mēģinot iespējams viss. Un Tu mēģini vēl, kaut baidies ziņķāres dzīts. Vienmēr mēģini vēl, zini zeme nepievelk - vien baidīties beidz!
Labrīt.

Pozitīvs, jo priekšnieks pie kā gribēju apjautājās kā man klājas.
 
 
trokšņi: The Sound Poets - Mēģini vēl
 
 
Nestandarts
24 Novembris 2012 @ 17:05
skumji, bet fakts  
No vāka līdz vākam. Dzērāja memuāri. Un ejot laukā, tikko pabeidzis lasīt, pirmo reizi pa nedēļu satieku savu tēvu.
Kā paziņas uz ielas. Mājās kā pilnīgi sveši cilvēki ejam viens otram garām.
Kaut kur tā ir taisnība, kaut kur arī ne tik.
 
 
Nestandarts
24 Novembris 2012 @ 19:13
Režisors Jānis Nords  

- Vai pats līdz šim esi piedzīvojis mīlestības dēļ norauta jumta sajūtu?

- Vārds mīlestība ir mīts, dzejnieku izdomājums. Dzejnieks R.M. Rilke ir teicis, ka īsta mīlestība ir tad, kad tu otram uzticies būt par savas vientulības kluso sargu. Mīlestība ir vārds, kuru parasti ar lieliem burtiem drukā uz žurnālu vākiem. Taču man gribas, lai mīlestība vai laime ir kā ūdens, kas kaut kur klusi plūst. Tās alkas, gatavība atdoties, spēja saskatīt krāsas daudz spilgtāk, elpot daudz dziļāk - tas viss piestāv jaunībai. Bet Amors vienā brīdī pazudīs, un tad svarīgi ir spēt pielāgoties viens otram. Noasināt tos zobratus tā, lai var eksistēt ar otru vienā telpā un viņam uzticēties.

 
 
Nestandarts
24 Novembris 2012 @ 20:14
 
Tumblr_md4d0ubm0k1r0p4g7o1_500_large
 
 
Nestandarts
24 Novembris 2012 @ 21:56
 
Nopietni? Man gribas uz praksi? Strādāt?
Es te sēžu, man ir brīvdienas, bet bļe miegs nāk un kaut kāda apātija pa virsu.