Šie valsts svētki izskatās tiks pavadīti skaidrā prātā. Godīgi vakarā aizripos palūrēt to salūtu, varbūt apmest kādu līkumu cauri Rīgai, bet besij jau tā cilvēku jūra.

Bezkaunīgi visus savedu uz tuptūzi. Ne, ne. Pilnīgi nejauši ceļi veda garām. Nē, pretī.
Tā arī man uzradās pārītis.
Daudz man nav pa spēkam vērst uz labu, bet laikam kaut mazliet - varbūt ne to ideālāko - uzdāvināt varu.
Un Džedajs pasmaidīja.

Biju nobriedis, ka te lejā, sardzē, miegs nerādīsies. Bet te tā zem palmas sēžot kaut kas tamlīdzīgs uzmācas. Pat saldumus no līdzi paņemtā maisiņa nekārojas.
Nez vai tas miegainums vai tiešām ir skumji..
Laikam jau abi. Tā slavenā bezpalīdzība.
Šeit mana pacietīgā daba apsīkst.