Kosmoss manus bļāvienus sadzirdējis tā, ka šodien kareivīgo noskaņojumu saglabāju līdz pēdējam. Nepalika nepamanīts jau agrā rīta stundā. Un tā neformālā sasveicināšanās no priešniecības vispār uzsita pa ''iešu, teikšu un būs''. Patīkami, protams.
Es alkstot, jā, alkstu.
Toties punkts tika pielikts mana darba laika beigās. Rīt 9 no rīta sapulce aci pret aci pie apaļā galda. Sasodīts. Bet nu kā kolēģis izteicās, jānopērk vazelīns.
Bet nav ko, jāuzaudzē tā biezā āda un jāsmīn bārda. Tas vienkārši ir cilvēka stils un pedagoģija. Īstenībā vienmēr dzīvē tikuši tie stingrākie. Un labi, ka tā.

Audzinos visādā ziņā.

Tā dāvinātā grāmata [Nejauši izvēlētā, pie tam] atsit ļoti daudz līdzības, rīcības, cilvēkus.. domas, raksturi kaut kur, kaut kas, šis un tas.
Ir tā, ka pat negribas zināt kā tā beigsies. Vai, ka tā vispār beigsies.

Tas stulbais moments, kad izdzirdi awesome dziesmu, bet tā nekur nav pieejama!
ARGH!

Jālien zem segas ar jogurt-pārslām un The Real L word meitenēm.
Labs čučumuižis.