'Ilgi' gan biju norijis mēli. Grūti man ar to. Vien noraujiet rokas un izēdiet smadzenes, varbūt tad klusēšana šeit būs zelts.
Vakar viss riebās. Šodien varbūt riebjas mazāk.

Pirmdiena iesākās vārdiem ''Nekas slikts, apsēdies. Es pat teiktu, ka labāk. Nesatraucies, es vienkārši zinu, kā tas ir. Ja reiz, kas šāds, tad uzreiz uz ko sliktu.''

Slikti vai nē, bet uz brīdi lika apjukt. Ko darīt? sprēgāt? Vai vajag? jo neteiktu, ka saņēmu kādu galīgi sliktu ziņu. Tomēr otra lielākā Rīgā. Jā esmu aiztransformēts citur, bet latvisks kolektīvs un arī kursa kolēģe ar kuru visai labas attiecības ir uz vietas. Neko daudz izpētīt nepaspēju, tikai lielās galvas kabinetā pasēdēt un patrīt pie cilvēka, kura vārds dominē visai skaļi šajā sfērā. Ekskursija un iepazīšanās rīt. Tāpat arī darbs.

Viss ir un notiek uz labu.
Tam ir kāds iemesls.
Un labs.

Fun fact - vecāki par manu orientāciju jau zin agrāk, nekā es pats. Prieks, ka vecākiem [ pat bračkam ] tik veselīga attieksme. Neviens arī nekad nav uzbāzies man par šo tēmu.
Vismaz tagad zinu droši un neesmu skapī pat pats savās mājās.