Izlijis, samircis tá, ka maz neliekas, bet smaidīgs ,satraukts un nav laika pievērst uzmanību tam , ka kājas slapjas. Galva pilna ar visu ko un jau domas aizskrējušas uz nākošo nedēļu. Bet bez kaut kādiem sviestiem jau nevar.
Papīri, līgumi saņemti - aiziet pa praksēm. Nē. Tikai ne es.
Salaveč-profesors G.kungs šodien man izsniedzot papīrus saka: ''saņem savu ziemassvētku paciņu'' a.k.a līgumu kaudzīti.
Bet beigās man nāk ziņa, ka 1dien, lai neskrienu uz praksi, bet redz gribas randiņu 11:00 pie skolas.
Kas atkal par sū..., es atvainojos.

Bet neko. Nomierinos un saku, ka Salatētis vienkārši ļoti gādīgs būdams vēlas būt drošs, ka esam, būsim, nostrādāsim.
Šovakar uz Arēnu. Jātur līdzi puikām un moš kāda drāma ar sanāk. Tak kaušļi šovakar laukumā.

Šā rīta vētra pārcelta uz vakaru slash nakti, kas jau būs orkāns. Bet vispār jau dzirdot par izgāsto Alfas sienu pirmā doma bija - normāla laža.

Vienīgais šī vakara orkāns bija Arēna Rīga. Uzvara ar kārtējo nervu kutināšanu.