''Es sarunājos ar pudeli''
Aizsalis logs un televizors arī klusē. Jo tuvāk nāca brīvdienas, jo vairāk es slēpos aiz debīla jautrīša maskas. Samākslotais ‘’man viss labi’’ variants. Man ir talants ieslēgties vienaldzības burbulī un ‘uzzīmēt’ smaidu uz lūpām. Aizsardzības mehānisms. Čaula, kas pasargā saturu un padara neredzamu pārējiem. Pats gudri spriedelēju par negatīvisma dzīšanu laukā kašķu veidā, bet savas veselības saglabāšanai rīkojos pilnīgi pretēji. Izraisu sevī emocionālas pohas un paturu tās dziļi, dziļi smadzeņu daivā. Bet nekā nav labi. Arī tā var vienkārši sapūt no iekšienes. Vajadzētu pateikt. Vajadzētu kliegt. Bet negribas zemoties.
Konjaks. Varbūt caurejas zāles palīdzēs. Līdz ar izkārnīšanos tiek izvadīti sārņi. Un manī to bija daudz. Ar katru dienu kamols auga aizvien lielāks. Gluži kā sūdu vabole, kas dzīvo tevī un nepārstāj virpināt mēslu bumbiņas.
