Esmu izvilcis sevi no gultas 7am, kas ir pizdatais sasniegums te šovasar. Ir vai nu neaizej gulēt līdz šim laikam vai pārguli jēgu.
Pabāžot galvu ārā tāds pavēss, bet iekarsīs. Jāiekarst. Tak gribas paplunčāties vēl. Kamēŗ.
Un jādomā, ka līdz izbraukšanai vakarā kompānija būs palielinājusies.
Jānosvin kāda 23trīnieks tajā citā pasaulē.

čin čin!

p.s. it kā maza škrobīte ir par vakardienas K.Kazāku, tpc jāuzliek 'simtiem sapinušās domas'. Un es nezinu kāpēc, bet mana balss ir iedziedājusies. Skatiens vairs nav skumjšs, bet vienkārši spēcīgs. 'Tava smarža klīst pa manu seju ..tik ilgi. Līdz iekāro'' ..