Kāpēc vienmēr viss ir jāsarežģī. Apkārt pilna dirsa egoistu. Bet kad es par tādu uzmetos, tad pizģets man ložu necaurlaidīga veste jāvelk, jo jebal, kā tā vispār drīkst. Uzreiz ar kalašu nāk virsū. a ko jūs, a? a kā jums liekas, kas ir tās jūsu darbības? tur ne smakas no egoisma ja? Kaut ko dod, dod man, grūž, pat tad , kad saku , ka nu nevajag ... mhm, pēc tam desmit-kārtīgi paprasīs atpakaļ.
Es te runāju ne tikai lietu, bet arī emocionālā līmenī ja. Tas ir pizģets vnk !


Atkal nāksies zaudēt draugu un atkal nāksies lauzt sirdis. Jo es vismaz esmu godīgs pret sevi un citiem, lai arī viņiem tajā brīdī, nu absolūti tā neliekas.
Elementāri - pārstājiet ienākt manā dzīvē, apostīt un aizmest pa gaisu. Man nepiestāv būt kretīnam, bet jūs man neatstājat citu iespēju.

Piecēlos kā nākas. Maziņš ''say whaa'', bet nu neko, laika maiņa. Nekas jauns tas nav, tikai pabrīdināt varēja.
Koju virtuves ledusskapis uzpildīts. Trauki un katli atkal var šķindēt.

Bet joprjām īgns, dusmīgs, vīlies. Visam pa virsu hormonu deva.

Cik ironiski. Lasītāju skaits sarūk. Nu ko, atkal būs jāiet to pašu ceļu. Apsēja virvi ap kāju, parāva, nokritu un velk pa granti atpakaļ.
Tāds arī piecelšos. Saburzīts, saplīsis, netīrs, asiņainu muti un mēģināšu atkal kārpīties uz priekšu. It really is a never ending story.