Tas ir dirsá, ká miegs náks šodien. Un mans sendvičš šorīt ir bez jebkāda satura. Bļe pliku maizi tikko apēdu.
Bet ok, ir piektdiena. Domās jau esmu mājās un atrubos.
Pāris dienas te ir bijušas labākas par vienu sasodītu piektdienu.

Okey diena šodien. Pasniedzēja ļoti bieži un daudz sauc mani vārdā. Man kaut ko prasa or shit like that. Nevar saprast kāpēc tā. Patīk vai?
Cita ēde kaut kāda? hope not. It kā jau patīkami, nekādu zemtekstu tajā nesaskatu.
Anyway, šodien forši paspēlējos ar krāsaino plastmasu. Žēl, ka dzelteno nevarēju atvērt, gribējās kaut ko interesantu uzmeistarot. Apdolbījāmies pie reizes. Monomērs.

Sanāca spontāni aizbraukt līdz miera ostai. Atradu 3 laimītes un apēdu. Redzēju smuku saulrietu.
Jā, tā miera sajūta tur joprojām pārņem ierodoties. Bet tur vairs nekūsā tā dzīvība, kas agrāk. Tagad apkārt valda vecums. Tāda tipa miers.
Šķūnis jau būs gatavs un letālās kāpnes ar vairs nav letālas. Beidzot apkārt ir sētiņa.