Kratos mikrinjaa un man chiikst kreesls, bet es tik pagriezhu savas scullcandy skaljaak un nekas nekaitina. Saule ar nespiezh aciis. Tikai besij tas, ka uz Hamletu vakaraa netieku.

Gluži kā āmurikāņu filmās. Ieodos mājās, ietērpjos ērtajās mājas drēbes, sasveicinos, pabaroju savu mājdzīvnieku, atveru ledusskapi, izvelku vēsu aliņu, pasitu avīzi padusē un saceļu kājas uz krēsla.
Jo šodien darīju visu kā nākas, bet sekojot nepareizam piemēram, sajāju savus 2cm diametrā un pieslēdzos ''pupiņām ar kājiņām kā kurkuļiem, nevis balerīnu kāju garumā, līdz sanāk, ka tur karājas vien tādi mazi kretīniņi''.. Tā lūk nozākajā vairumu Kofina atsperu. Jāpiemin, ka es jau no sākta gala sapratu, ka viņas ir par mazu. Jāklausa sev biežāk un jāuzticas.

Tā patīkamā skaņa, kad alus pudeles korķītis tiek norauts no pudeles kakliņa. paukš!