Es varētu pārstāt šodien gulēt, citādi nonācu jau līdz tam, ka sapnī lūdzu kādam sev iekniebt , jo tā nevar būt taisnība, kas notiek, tā noteikti ir ilūzija. Jāpiemin, ka pēc tā, kas notika, es piegāju pie loga atvēru to, ārā bija smuki piesnidzis, man pie kājām mežs dziļi balts, un tad no mugurpuses pienāca Viņa un man ar piku iemeta sniegavīrs. Es pamostos, aizeju pie spoguļa, sapratis, ka desire nav zudis un man lūpas ir piepampušas kā begemotam. I mean really?! Cik toksiskam ir jābūt vienam cilvēkam, lai pat sapnī tu apjēgtu, ka no way dude, you haven't got over it and probably never will. Vnk EFF kubā!
Tomēr tā zemapziņa uzraka to seju kaut kur. God damn it!

Un tieši tā, tādas lietas mani sadusmo.