Nestandarts
04 Aprīlis 2012 @ 12:11
Man šķita, ka es baidījos no nāves, taču izrādījās, ka man bija bail no dzīves.  

Cilvēki, kas ir laimīgi, bet to neizbauda. Cilvēki, kas ir nelaimīgi, bet nedara neko, lai tādi nebūtu. Viss, ko cilvēki izdomā, lai nebūtu vieni. ''Laimīgi cilvēki man uzdzen vēmienu''. Laimīgi cilvēki, piemēram tas briļļainais tips pie autobusa pieturas, kuru redzu pa ķurķa logu ,satvēris kādas rudmates plaukstu, droši vien pavisam aukstu. Tie happy few, es nospriežu, man neuzdzen vēmienu, bet gan liek raudāt aiz dusmām, skaudības, aiz apbrīnas, aiz bezspēka.

 

 
 
trokšņi: Angus & Julia Stone - On the Road
 
 
Nestandarts
04 Aprīlis 2012 @ 22:27
nopietnas lietas ahead of me  
Šodiena izvērtās gara. Rītdiena solās būt tāda pati. Lekcijas pie prof.G. liekas tāda atslodze.
- Labi, tas bija tāds maziņš ieskats ortodontijas vēsturē, tagad sāksim.. aj, kāds slinkums kaut ko darīt.. jūs domājat, ka jums tikai tie spārniņi aug uz muguras? nekā.
Un tad tas nelaimīgais telefona zvans.
- jā? .. es ar jums nevaru šobrīd runāt man ir lekcija. *click*.. Tie uzbāzīgie medicīnas portāli.. un tad tā ņerkstošā sievietes balss..

Viens no maniem draudziņiem atmodies un padevis ziņu. Uz viskija glāzi aicina. Ha! ar to nepietiks. Jau pabrīdināju, ka par being a shithole vajadzēs smagi atstrādāt.
Rīt jādodas 'izšaut bulta'. Katrā ziņā, kas neriskē, tas nedzer šampanieti.
 
 
Nestandarts
04 Aprīlis 2012 @ 23:26
rozā ekrāns  
Šūpoties uz ūdens kā ūdensrozei, sērfot pār bangām, palikt nekustīgi, cilvēks ir negadījums starpzvaigžņu tukšumā, pazaudēt kontaktu, kļūt par atomzemūdeni, kas paslēpusies okeāna dzīlēs, būt bez svara, peldēt debesīs, lidot jūrā, iesākumā bija vārds.