Viņa joprojām neļauj man šad tad aizmigt. Bet nu jau vairs ne tāpēc, ka man kaut kas tiktu lauzts zem ribām. Tirpst kaut kur citur. Un nevar saprast, vai tas pat nav kaitinošāk.
Baidos no tā, ka vēl pēc gada.. diviem par to runāšu. Mainījies nebūs nekas, un tomēr mainījies būs viss.

''Anketu drīkst aizpildīt tikai no 18 gadu vecuma.'' Smiekls jau parāva. Ja vien es vēl justos tik jauns, kā izskatos.

Pirmdienās vairs nēēēko nevaram padarīt. Labi, progress bija, nesēdēju un neskaitīju minūtes un tikai vienu reizi piecēlos, lai aizietu uz tualeti pa ceļam arī apēdot savas pusdienas. Un protams man ir jāuzskrien virsū bijušajam pasniedzējam WC, kas notiek jau apmēram .. 4 pirmdienas pēc kāŗtas!? ieraudzīju, iepletu acis un nodomāju ''are you fucking kidding me?'' Droši vien domā, ka es viņu stalkoju, bet patiesībā mums ir vienāds bioloģiskais pulkstenis.
Šonedēļ atvērto durvju dienas. Jūtos kā dzīvnieks krātiņā. Pa vienam nāk un lūūūr, bet es kā trikus nerādu, tā nerādu. Kolēģis atkal izcēlās aizverot durvis. Uz ko pasniedzējs savukārt:
- nu Ģ. kā tu tā, mums taču ir atvērto durvju diena, a tu šitā skolēnu deguna galā aizver durvis.
- ..caurvējš, man ir auksti. *neliekas traucēts*

Protams, ka man jáiesnaužas un jāguļ līdz .. cik tagad ir? mhm. Labi, ka tas ''aptaujas čalītis'' uzradās pie manām mājas durvīm.
Un protams, kāpēc neiet un neatvērt durvis kā tādam āpsim, kas tikko izlīdis no alas.
- Pamodināju?
- *neveikls hihi, haha* jā.
Džeks laikam gribēja ilgāk parunāties, bet nojauta, ka man smadzenes vēl guļ, pieklājīgi atbrīvoja no jautājumiem.

A kápéc cilvékiem nav tá, ka vairs negribas, kad šamējo izkastrē?
ar ko dzīvnieks gudrāks?


Uzdodu sev stulbums jautājumus un pats ar sniedzu stulbas atbildes, pīpojot uz balkona.