Labrīt. Izdzeru tēju un dodos atpakaļ gulēt. Izcīnījos tomēr par labu ''pie dirsas viss, visiem salst vienādi''.

Laikam jāveļas ārā no tās gultas, ja nu tas kurjers atbrauc.

čarku gribās ieraut. Pa ceļam uz veikalu jāizdomā cik ļõti.

Ekh, nu vismaz tad L. atbrauks. Citādi ir sajūta, ka šī ārzemēs. neviens un tēju nenāk, nav ar ko arī vīnu asinsrites uzlabošanai iedzert.
Nu tā gan ir, nekur nekad nebūs tik labi, kā mājās. Un ir tā sūda Ķ. mums mājas.

Vai arī tomēr šodien man nebūs lemts sasilt un jācīnās vien vienam...

Ir auksti. Kad es čurāju paceļas garaiņi. Mana čura ir siltāka, par mājās esošo temperatūru.

It kā aizfilozofējoties par žēlumu. Neviens jau nekad nežēlo otru, bet pats sevi, pat tad, kad izsaka vārdus ''es jūtu Tev līdzi'' .

''Es nekā nejūtu. Tikai dusmas uz sevi par nepateikto, neizdarīto, neatdoto un bez atļaujas paņemto. Gribas triekt sevi pret grīdu, kā izdzertu, tukšu glāzi.
Gribās, lai kādas maigas rokas atnāk un salasa tās drumslas, un aiznes sev līdzi... ''
/yellow/