Zaibis. Biju totáli atslēdzies no visa un visiem. Un neizjūtu nekādu nožēlu or any bad feeling about it. Ja es būtu viens tā čillojies, dienas beigās es justos sūdīgi, jo domātu, ka neesmu izdarījis pilnīgi neko lietderīgu un esmu slaists un vēl nezin kāds lupata. Bet tagad .. tā .. I wish there would be more days like these.
Bet dienas beigās nav jau runa par mani. Bet par to, ka kāds var justies atpūties, raustīties krampjos aiz smiekliem un galu galā vnk justies kā mājās.

Un tātad jā, esmu gandarīts.

Man joprojām nav savs kalendārs. Tas tukšais pleķis uz sienas sāk kaitināt.

Šodien redzēju tādu saulrietu, ka nu tik turies. Divas saules, kaut kur pa vidu tām mazs rozā mēness, tad no saulainas dienas, viss palēnām pārvēršas violetīgi-rozā un beigu galā mēness viens pie debesīm. Biš iejutos filmā 'Melanholija'. Tik man viss bij smukāk.
Tik visam pa vidu tā vējbaku būšan varēja nebūt un mans apātiskais garastāvoklis sapņa garumā. Vazājos apkārt viens kā tāda nāve.

Man galīgi šodien nav iztēles.

Atkal viss muzons apnicis un klausīties nav ko. Slinkums ar pie dirsas pieaudzis. Fantāzija nestrādā.. kroč šodien ir non-productivity un vispār fū pē kaka.

Nezinu, kas man ir te tās pēdējās dienas. Te žurkas klātbūtne uz pleca pietrūkst, tā viņu uzticība un sīkās, gudrās smadzenes. Skaties un apbrīno. Kaķa pohujisms, grācija, miers un 'es vispār neesmu no šīs planētas' skatiens. Suņa spēja apēst jebko milzīgā ātrumā, ja nu kaut kas palicis uz šķīvja vakariņās. Kaut kāda milzumkāre pēc dzīvniekiem. Jādomā vai neesmu zoofilējies.
...
Jāiet samīlēt sesks.

Es biju tik naivs un to, kas saucās 'aiziet tēju padzert' tā arī padomāju - aiziet un padzert tēju.
muļķis.
Tagad atdodiet man dažas dienas atpakaļ un es arī būtu 'padzēris tēju' ar kolēģiem.