'' 4. Apziņas līmenis, kurā mēs beidzot patiesi izprotam brīvības, beznosacījuma mīlestības un patiesas izdziedināšanās būtību; šī ir apziņas ceļojuma daļa, kurā labprāt uzkavējamies, lai gan šis stāvoklis ir ļoti skumjš, bet vienlaikus ļoti svēts un svinīgs. Šis ir lielais raudāšanas laiks, jo mēs izdziedinām sevī visas šīs apziņas daļas, kuras mēs noliedzām vai nemīlējām; visas šīs mūsu noliegtās daļas nesa sevī ļoti lielas skumjas, un tās mēs izraudam. Šī ir visdziļākā sevis dziedināšana un iemīlēšana. Šai mīlestībai vairs nav nekā kopēja ar to, kuru mēs pieprasījām līdz šim no apkārtējiem. Šī ir mīlestība, kuru mēs vēlamies dot visai pasaulei, šī ir mīlestība bez tiesāšanas, bez šķirošanas labajā vai sliktajā, bez nekādiem nosacījumiem. Šajā stāvoklī karma vairs nepastāv kā opcija, jo primārā vēlme vairs nav iegūt, bet dot un dalīties. Karmas vietā tava ''Dievišķā būtība'' pati nedaudz piekontrolē tavas izvēles tīri caur intuīciju, jo mēs joprojām eksistējam egoistiskā kolektīvā apziņā, un esam pakļauti daudziem ārējiem faktoriem, uz kuriem vienkārši negribas reaģēt ''dievišķi''. Sevis apzināšanos, paškotroli, savaldību un citas savas kvalitātes mēs joprojām izkopjam sevī. Nāvi mēs uztveram kā mīļu atgriešanos mājās pašam pie sevis, bet vēlamies atlikt, jo vēlamies šādu dziedināšanu sniegt visiem saviem mīļajiem un tuvajiem. ''

Ouh, tell me about this. Pavisam ir 7. Bet vellsviņzin, kurš vispār 6. var ''iekāpt'', nerunājot par 7.