Šodien visai spilgti sapņoju, ka mani sašauj. Lodes, kas lidoja garām izskatījās no sudraba, bet vampīrs es nebiju. Tā nu mani ievainoja plecā un sāku spļaut asinis pa muti. [ tas gan biš tā neloģiski] Jocīgi, bet lēnām jutu, ka mirstu. Palika auksti, drebulis, bailes. Par ko es domāju? Par citiem. Vai viņiem būs skumji, vai es aizeju kā varonis? Jā, izcils sviests.
Miru ar kā filmās - teatrāli.

Vēlāk gan izrādījās, ka nekas nopietns, biš paspļaudījos, pieasiņoju pus pagastu, bet viss kārtībā. Cēlos kājās un turpinājumā izklaidējos ar skeitbordu. Pat atceros, ka tam aizmugurē bija zīmēta miroņgalva.

Labs ir , jāmostas un jābrauc iepirkt kaut kas. Lai gan paskatoties pa logu arā it nemaz negribas spert kāju. -5C.