Nevaru iemigt. Viss kaut kāds dīvains liekas. No 10am pārliku modinātaju uz 8:00am. Kāda huja pēc, nezinu.
Tā ir , atliek tikai 2 dienas patupēt 4 sienās un man ir sajūta, ka esmu izmests citā dimensijā.

Tik pašam jāsaprot, ka tas viss ir manā galviņā.

Biju tiešām gaidīts šodien skolā.
- 'Rekur nāk ***** ! Pasniedzējs Z. Jūs jau visu nedēļu meklē, saka ***** pazudis. Dzīvs un vesels, ejat piesakaties pie viņa.
Ak, sajutos aprūpēts. Da es diršu. Katram sava dirsas sviluma smaka vienkārši. Abpusēja interese pabeigt darbus laicīgi.
Kolēģina zina stāstīt, ka šamējais jau esot bijis gatavs mani uzmeklēt draugos vai facebook un apvaicāties, kur tad esmu palicis.

Nu, pieteicos ar pie šā un sastrādājāmies ļoti labi. Iespundējāmies pasniedzēju ērtajās darba telpās. Bez saviem sarkasmiem neiztika, bet tā jau viss kārtībā.
''Es tev te biš papulēju, ceru ka neiebilsti'' Ha, it nemaz!
Ja vien tas Xmas koncis nebūtu nozadzis man tik dārgo laiku. Ekh. Labi ja divi ska'ndarbi bija klausāmi. Pozitīvi gan tas, ka tūlīt pēc tam arī ēst gribējās un pie zāles durvīm gaidīja meitenes ar piparkūkām un pēc tam arī tiku pieaicināts pie vārda dienas svinībam - šampis un kūka.

Rītdiena izskatās īpaši jautra. Kā 8ņos izvelšos no mājas, tā tik ap pusnakti būšu atpakaļ. Galvenais, lai pietiek spēka arī nakts dzīvei.

Vēl tikai tiks izdzerts aliņš, mazliet pagrauzta sāļā zivtiņa un pokorns un tad jau varēs iet uz čuču.

ā un jā. Kā šodien spēru savus pirmos soļus ārpus 4 sienām, man vismaz 3,4 cilvēki paspēja pajautāt ceļu, pareizu pieturu, nopīkstināt e-talonu, piedāvāt apsēsties. Felt like I'm needed out there. Or I'm just being really cocky right now. Probably so.