Nestandarts
19 Novembris 2011 @ 15:05
saucas gribēju aiziet uz konci. nu tā, pa mierīgo.  
18. novembris ja? Nu ja. Uz salūtu biju? Biju. Viss ļoti jauki, pa šampja glāzei par mīļo Latviju pie Daugavas. Kāpēc tālāk bija jāiet dzert, es vairs nezinu. Māžoties un ''Spotā'' atstāt margaritu uz grīdas un slapju salvešu barikādes uz galda. Tālāk es noskaidroju, ka esmu pilnīgs topogrāfiskais idiots ļoti lielā hlamā. Līdz ar to uz pēdējo transportu mājup nepaspēju. Tā nu atstājot ne tikai sevi uz ielas, dabūju klausīties. Es Tev tūlīt salauzīšu degunu, jo esmu mediķis un zinu kā tas jādara, bija pats labākais. Taksis un mājās. A visu dienu nostaigāju ar piespraustu LV karodziņu pie sirds. Tā ka sagrēkojies neesmu.
No rīta es saprotu, ka man ir ļoti tizla telefona melodija. Saprotu arī to, ka ūdens beidzies. Eju pirkt ūdeni un eju skatīties vai vēl viens vakardienas piedzīvojumu upuris ir dzīvs. Tikpat slāpstošs un vēl ne īsti skaidrā meklēja zābīšus pa māju uz ko es protams teicu ''varbūt atbrauci zeķēs?''. Tā visas dienas garumā pie lielas ūdens pudeles dalījāmies pārdzīvojumos, kas izpaudās ļoti lielā zviegšanā. Situācija kopumā? Rezumē par vakardienu? Vāks nahuj.

Es reāli sapratu, ka L. kaķis ir citplanētietis un izdod kosmiskas skaņas kā kaut kāds lidojošais šķīvītis. Man ir noberzts elkonis kā narkomānam. Manas tetovējuma krevelītes staigā un tāpēc man niez. Nu ja, un šitādu sūdu dzenot mēs vnk turpinām būt ķēmā.
 
 
Nestandarts
19 Novembris 2011 @ 21:25
ekh  

 
 
Nestandarts
19 Novembris 2011 @ 22:35
mans mazais draugs haosiņš  
garšo persiku tēja. Nē īstenībā viņa smaržo labāk kā garšo. vot tā.
un visu laiku gribās sāļu. Un ķipa gulēt, bet it kā nē.
Esmu apjucis.
 
 
Nestandarts
19 Novembris 2011 @ 22:48
pārāk laba Tu un kara laukā es. Brīdis neatļauj vairs spēlēt paslēpes.  
Simtiem vēl, tūkstošiem reižu paklupsim un simtiem punu pieres vidū būs. Viss ar laiku sadzīst, visi sniegi kūst, izskalojot krastus, tik stipras upes kļūst.

Jau atkal zālē dīkst .. jūti.

Kalniem pāri.
Ar vienu soli pāri tiem.


Nu patīk man nu. Ko tur daudz.
 
 
trokšņi: The Sound Poets - Kalniem pāri
 
 
Nestandarts
19 Novembris 2011 @ 23:00
iekšējais bērns nemirst. tas labi.  
Es joprojām smejos, kad kečupa pudele nopiržās.
 
 
Nestandarts
19 Novembris 2011 @ 23:32
kroč pse  
Ā jā, un es tak nevienā vietā neredzēju, ka tā Rīga starotu. Tad jau man te hudā uzbliestais gaismeklis ir daudz.