Man joprojām viena acs ir tumšāka par otru. Kā var kaut ko tādu zieķēt uz sevis. Visu cieņu. Smuki jau un tā, nenoliegšu. Patīk. Bet ne uz sevis.

Pirmajā mūža daļā cilvēks apjēdz savu laimi tikai tad, kad to jau zaudējis. Pēc tam pienāk vecums, mūža otrā puse, kad, sācis piedzīvot laimi, cilvēks jau apzinās, ka galu galā tā būs jāzaudē.
Apzinos, ka nav vēl pienācis trešais vecums, tās īstās vecumdienas, kad bažas par laimes zudumu traucē dzīvot.

Draņķīgs hokejs šovakar tiek spēlēts Arēnā. 'Sausais' iet pagaidām. Nemaz nav žēl, ka skatos to pie zilā ekrāna. Jācer, ka cīņā ar Traktoriem tiks ņemti talkā buldozeri un būs kur rīkli izbļaut.

''Jūs ziniet, kas man patīk? .. man patīk Šuks.
vienmēr kluss, bet tik nosvērts, mierīgs . Laikam tā jau ir..klusēšana zelts.
Nekad neko nesaka, bet vienmēr ir jūtams, ka viņš te ir.''

Un to teica politikas skolotāja. Exact same words. Joprojām nezinu, vai viņai bija crush uz mani, vai ne. Vēl tagad atceros, ka ZPD prezentācijā smaidīga, laimīga un sajūsmā par manu visai lietišķo outfitu. Es vismaz cerēju ar to atstāt labu iespaidu. Laikam sanāca.