nav forši pamosties ar pļūtāmo.

organisms mani soda par to ka apēdu šodien čipsi, iedzēru vīnu + uzpīpēju pēc ilgas nepīpēšanas. Ar t oes varu tikai pārliecināties, ka man neko no tā visa vairs nevajag. Kļūšu par veģetārieti. Visu šašļu atstāju podā. Galvenais jau ka I. podā, saucas atbraucu ciemos. Nekāds. zili bāls. Sūdīgi kroč. Cilvēks grib parunāt, a es podu stutēju. Pizdu, liekos pagulēt un jācer ka kļūst labāk. Kaut kā atminos līdz mājām. To vēl bikses uzrāvu uz zobrata un saplēsu. Pizdata sestdiena.

tāds nu ir mūsdienu dzīves
nesimpātiskais vaigs

jezga un izpriecas lētas
nemanāmi iet laiks

cepeši krīt no gaisa
nav elpas un riteņi griežas

šis laiks ir automātiskās durvis
neviens lai tām nepiespiežas

nekad nav bijis tik viegli
iz dzīves vilciena krist

bet negribas ātri aiz logiem
atkal var mainīties viss

tā tomēr nav taupīšanās
bet īstākais apjukums

mums pašiem nekad nav laika
atskatīties uz mums

/K.Elsbergs/