kroč vakar totāls haosiņš. Haoss sākās līdzko iekāpu troļukā, lai dotos prom. Idille beidzās. Sākās karstums, meklēšana pēc vajadzīga, pārrašanās mājās, kur mani sagaida bardaks. Pusdienu nostrādāju par velokurjeru ar I. Beigās uzlikām mīksto un uztaisījām paši sev fun.
Sanāca pārsteigt savu brāli ar attieksmi. Kā viņš izteicās - pozitīvā nozīmē. Es un dusmīgs? Nabags krēslā iegrima, kamēr visus liku pie vietas. Bet nu tur var teikt vai neteikt, tas atsitās viss kā pret nedresētu suni.

Un nahren es te tgd 9 esmu piecēlies es nesapotu.

- Iedzert negribi? Nesāpēs tik ļoti. Uzliec savu mīļāko mūziku, ar palīdz. Sorry, zaļais nav, tā jau sapīpētu, jo es savādāk ar nestrādāju. Nu tad sākam ja?



Nu ko, domājam par nākošo.

Es nedomāju, ka pie šī mana dzīšanas procesa man vajadzētu vēl kaut kādus liekus stresus. So, jāiet atslēgties. Nav ko.
Jocīgi vēl ap dūšu, jo ēsts šodien patnav tik daudz, cik zvirbulim tiek.