Nestandarts
10 Jūnijs 2011 @ 01:04
Galvenais tikt vaļā no vainas apziņas, ka izvēlies atpūsties  
Apglabāju savu kāmīti Steve McQueen. Tieši šodien sapucēju viņam māju un visādi citādi parūpējos. Bet notika tā, kā notika. Ierados pusdienās un samanīju sastingušu baltu kamolīti. Sad.
Nejaušs zvans brālim un izrādās, ka mātei ir vārda diena. shame on me. Visos iespējamos kalendāros, plānotājos un visur citur esmu atzīmējis, bet tik ļoti pārņemts ar sevis atdzesēšanu, ka piemirstu. Nekas, laiks vēl bija, sagaidīju mājās ar puķēm [ ko saraustīju no dārza. gribējās jau kaimiņiem sasperties, bet visi uz vakaru dārzus laista] un vīna pudeli.

Plānos bija visu dienu nomīties ar ričukiem, bet rokas pumpis nekam nederēja līdz ar to, nācās ar I. gaidīt līdz 6 vakarā. Pa to laiku viens Džonis un daudz sulas saldējuma, kā arī vakariņas. Vēl pa starpu vēlme iet un pēdējā dienā parakstīties par to nabaga Lv valodu. Bet vēderus pielikām, pumpis bija sagaidīts, veļuki darba kārtībā un tad nu:
- kā ar parakstiem?
- *stāv brīdi, domā*... es saku latviešiem ir lemts izmirt..koa? bet tā ir! *pa ceļam uz tualeti nobļauj*
kas tiesa, tas tiesa. Ja reiz parakstu trūkst, tas pierāda tikai to, cik ļoti tautiešiem ''rūūūp''. Iedomājos uzreiz par pensionāriem, kas nu nemaz tā neskrēja kaut kādu parakstu kaut kur atstāt, bet līdz ko būtu runa par vēlēšanām un visādiem citādiem marazmiem, tur jau 7 no rīta veidotos pensionāru rindas. Nerūp tie jaunieši nevienam, nu nerūp. Vīlies. Punkts.

Nu tad tā, 1:20am, esmu beidzot ieradies mājās, uzstiepis riteni līdz 4. stāvam, paēdis otrās vakariņas ārpus mājas, mazā reibulī, apmierināts varu doties pie miera, lai atkal celtos 6 no rīta. Prozit!
 
 
Nestandarts
10 Jūnijs 2011 @ 01:22
bet vispār -  
Life is what happens to you while you're busy making other plans - pilnīgi varu tam piekrist kaut tīri uz šodienas fona.


 
 
Nestandarts
10 Jūnijs 2011 @ 12:29
es zinu, ka Tu man gribi uzdāvināt Maserati  
11 metām mieru. Nu i nāāfig. Karsti, ārā saulīte, nestrādājās. Esmu mājās. Tagad prasās kaut kas grādīgs un auksts.
 
 
Nestandarts
10 Jūnijs 2011 @ 17:17
prasās iepirkties [ tieši tā, kā paredz zvaigznes]  
paņēmu un nahren nolīdu gulēt. Nu ir 5pm. Aukstā grādīgā vietā ir tikai tēja un besis. Vispār paēst vajadzētu laikam.
Labs veids kā iemācīties tvert dzīvi vieglāk ir paskatīties, kā bērni priecājas un bauda mirkli, nevis raizējas par to, kas būs.
 
 
Nestandarts
10 Jūnijs 2011 @ 18:39
izskatās, ka beidzot varētu uzlīt. Gribās tādu ritīgu rībienu  
Kaijas ar bļauj.

- Why would anyone cry for me?
- We're crying for all the things you can't cry for. We shed tears for all the things you never let yourself shed tears, we weep for all the things you did not weep.

''He said he had a feeling things were disappearing on him. I don't know what kind of things he meant. But whatever they are, sometime they're going to go. We shift around, so things can't help but when that happens. They disappear when it's time for them to disappear. And they don't disappear until it's time for them to disappear. Like that dress you got on. In couple of years, it won't fit you, and you might even think the Talking Heads are moldy oldies. You might not even want to go on drives with me anymore. Can't be helped. As they say, just go with the flow. Don't fight it.''

- If you listen carefully, you can hear things. If you look carefully, you'll see what you're after.
- words of wisdom?
- No, just words. A way of life in words.

/H.Murakami ''Dance Dance Dance''/
 
 
Nestandarts
10 Jūnijs 2011 @ 18:56
valoda tieši laikā, lai lamātos.  
draugs te tā sēž ar vēlmi apgūt krievu valodu, lasa po ruski un teic:
- lasu, runāju krieviski un visu laiku gribas lamāties.
 
 
Nestandarts
10 Jūnijs 2011 @ 19:08
do I have to say more?