Nestandarts
22 Maijs 2011 @ 14:01
Pēc pastarās dienas  
J. dzimšanas diena nosvinēta. [Teenage years. The best and worst years of your life] Iesildīšanās, -1 cilvēks, kuru nolikām žūžāt [bet var arī saprast], nokavēts mikrs, sasiešanās ar mentiem un palūgšana aizvest līdz Rīgai, ko arī viņi apsola, tikai vēl pirms tam ir šādas tādas darīšanas, bet nu beigās pēdējais dzeltenais limuzīns iegriezās pieturā un tā arī aizšāvām. Žēl, mazā, zaļā hedžītī būtu bijis jautrāk.
Ne šampis, ne šņabis, ne alus stiprais, ne ''ābolu pīrāgs'', ne šņabis part 2 nespēja mani uzvarēt. Jau laicīgi satītās cīgiņas vien spēja kaut nedaudz uzsist pa pauri pa virsu tam visam.
Nē, nesūdzos, viss forši tāpat, mazliet tipsy jau biju gan. Kā vienmēr es un klubs tā ir sēdēšana, mūzikas klausīšanās, cilvēku vērošana un dzeršana. And I'm totally ok with that. Tik nobrīnījos, ka tā sēžot spēju vispār piesaistīt kāda cilvēka uzmanību.

- ejam dejot
- es nedejoju vispār, nepatīk, nemāku
- es iemācīšu
-..rekur meitenes kuras jau dejo un kurām patīk
- es gribu ar tevi
6 no rīta ieripoju atpakaļ hudā un dodos pie miera uz grīdas. Joprojām galvā atbalsojas ''Awesome!''. Vakara teiciens kurš iekļuva topā pilnīgi nejauši dzirdot divu čaļu sarunu.
p.s. nespēju saprast kā sievietes pārvietojas pa bruģi ar papēž-kurpēm un vēl nedaudz jautrā prātā. Mans jau ar kedām aizvadītais vakars mistiskā kārtā ir novedis pie nedaudz sāpošām kājām. Un es pat nedejoju. Miserable.

Un nobeigumā rezumē par PG man patika komentārs - šī diena ir gluži kā visas citas. Tipiska tādā ziņā, ka kristiešiem kā parasti nav taisnība.
 
 
Nestandarts
22 Maijs 2011 @ 14:33
Toreiz es vēl nezināju, ka Sātans man jau ir apgriezis spārnus.  
Izskrēju no istabas, lai pārliecinātos, ka aiz viņas skumjā noguruma, zilajiem riņķiem zem acīm un Chanel ''Chance'' aizveras lifta durvis. Es pavaicāju:
- Kāpēc jūs visas lietojat ''Chance''?
- I gave you one chance, you've missed it.
Un tad neapdomātā lirisma uzplūdā es viņai sacīju: ''I hate you.'' Man vajadzēja būt pateicīgam - Viņa man lika saprast, ka dzīvot bez ciešanām arī ir ciest. Un tad es piezīmju grāmatiņā ierakstīju lūk ko:

Es dusmojos uz liftiem tiem
Tevi lejup vedošiem.