Visu dienu šmulējos pa garāžu pucējot un domājot kur nogrūst riteņus, tā, lai netraucē iebraukšanai ar mašīnu. Ziema traki skārusi manus nabaga velopēdus. Mitrums, korozija. Atjaunoju, cik varēju. Rīt jāborē sienā, lai var uzcelt augšā un smuki atstutēt. Būs labums visiem. Mašīnai vieta un man ērti pieejami.

Tu dari mani laimīgu, es mīlu Tevi par to, ka esi un par to, kāds esi. *love*

Manējais ir pilnīgā ekstāzē un ar smaidu sejā kā pamuļķim var doties gulēt.