back to daily worky worky pēc patīkama weekenda. Priecē, ka šonedēļ Fraideijs būs brīvs tā kā tam normāli būtu jābūt, bet ha! kur nu. Tāpēc, ka esi otrais aiz strīpas, tāpēc tādas extras nepienākas. [un vispār normālas nedēļas grafiks nepienākas] Lab, tas tā, paburkšķeju mazliet. čo ta čista pārāk bieži to daru.
Šodien gandrīz pieteicos uz vietu kojās. Spontāns lēmums. Redz būtu nepieciešams foršs istabas biedrs, tāpēc veicu glābšanas operāciju. Nēn, ja reiz pašam tāda doma bija .. jā nu bet izskatās, ka tomēr būs jāgaida līdz septembrim. Vai arī jāparunā ar kuratori, jo te pavisma noteikti kaut kas nav tīrs.

Labprāt vēl patusētu te pie čupas seriālu, bet esmu uzaicināts uz mākslas tapšanas vakaru kā eksperts. Tā ka, lai piedod mans slinkums. sirds salūza brīdī, kad my mate pa telefonu teic', ka pēdējo reizi man zvanījis tieši pirms mēneša. ;P

Pie I. vienmēr ir patīkami paviesoties. Ābolu Bacardi, normāla tinamā tabaka ar banānu papīrīšiem un istaba, kas ož pēc terpentīna un ir pilna mākslas.
Pozēt gan man zajobs, bet toties dzerot Bacardi uz durvīm sāka gļučīt jēzus, velns un cūka gāzmaskā uz ko sekoja jautājums ''pie ārsta esi bijis?''. A te atkal labi noderēja večiņu noklausītais citāts ''nu katram jau reiz savs korķis ir jāizšauj''.
- Bļe man mājās dzīvo velns ar jēzu, bet nemaksā īri..
Pirmo reizi redzēju tik sajūsminātu cilvēku par roltonu vakariņās.
- Tu jau tā it kā es Tev būtu atnesis suši.
- Zini, ja Tu man būtu atnesis suši, man šobrīd būtu pilnīgi pohuj uz to.