Šoreiz vairs nekāda šampja, bet gan manis iepīšana ārlaulības sakaros. Divu kolēģu ietekme ir ļoti liela, bet es to pārvēršu par kaut ko pozitīvu. Kolēģes vnk neļauj saslimt ar darbaholismu, dzenot ar slapju lupatu ārā no laboratorijas pirms laika.
Bet man tas galīgi neder, jo esmu sūdos līdz ausīm. Jāmācās neturēt sveci zem pūra. ''Sarunājies, diskutē, noskaidro un pārliecinies'' - varētu kalpot par manu dzīves moto un ikrīta saukli.

Un kāds ir nenormāli jūtīgs šovakar. Kā teiktu Kaupers - ai nu lai, ai nu lai, ai nu lai ..

un atkal esmu te - starp debesīm un savām rētām, kur domās plosās likteņa vējš, tas mani dzen un metā, reizēm pat uz pusēm plēš.
Dzimis pūlī, kur saule nenoriet, kā tādā ceļa rullī, kas ikdienai pāri iet.