Esmu izgulējies, forši pamodies, ārā ir smuks. Izgāju laukā, atradu neizpīpētu cīgiņu, uzdāvināju tēvam, apciemoju māti, paostīju garšīgas sestdienas pankūkas. Nenogaršoju, jo omlete jau bija aizņēmusi vēderu.
Tagad viens apelsīns un Californication deva.

Es gribu piparmētru saldējumu nu piejūras aromātu gaisā.

Pār tukšo jūru spīd pilns mēness. Gribu izteikt pateicību nemieram. Ja tā nebūtu, es neko nebūtu paveicis, esmu tam pateicību parādā par visu. Turpmāk gribu cīnīties par vieglumu, nomirt par aforismu, dzīvot vienīgi daiļumam. Neuzskatīt sevi par derīgu, bet unikālu. nolemju, ka turpmāk neviens mani nekavēs dzīvot patīkamu dzīvi.