Kafija+mūzika+cigarete. Izlēmu ilgās pagulēt, nevis doties uz lekciju. Šodienas plānā tikai prakse līdz vakaram. Vakar jau paķēra intuīcija, ka nav ko sevi mocīt tās stundas sēžot pie profesora V. Visu cieņu, respect un tādā garā, bet ..
Mierīgāks arī būšu tad, kad piebeigšu to sasodīto refiķi. Uz vārda ''sasodīts'' tikko atcerējos, ka sapņoju par izkusušu saldējumu somā. Tio, karameļu pie tam. Kas par sviestu bļe? Un čo ta tur vēl pamatskolas latviešu val. skolotājas seja pavīd.

Brīžiem es nesaprotu, kam es dzīvoju, sev vai citiem. Vnk ir tā, ka pašreiz esmu dziļi nelaimīgs in one point of life. Katru dienu, katru nakti esmu konfliktā ar sevi. Sakostiem zobiem daru to, ko nemaz nevēlos un kur neredzu nekādu nākotni sev. Cik nožēlojamam ir jābūt, lai izniekotu savus dzīves gadus tikai tāpēc, ka kāds cits tā grib.
Un vispār ir vecgada vakars un tikai tagad notiek pārēja trusī. Tā ka nemaz nebrīnos, ka man šitik kardinālas domas nāk prātā.

Izgāzu savu morālo caureju visos iespējamajos virzienos. Laikam būšu nonācis pie kaut kāda kopsaucēja. Tā kā man nekad nav laika, būs vien tas jāatrod un jāsāk meklēt sevi. Kamēr nekā nav, jāturpina sevi dedzināt.

Jāpārtrauc šitas variants : up all night got demons to fight.