Šņabja paliekas sejā. Jā, tieši tā, šņabja. Pārkāpu savas veto attiecības ar to. Vēlāk uzradās arī kas brūnāks.
Risināju 5dienas inteliģentās sarunas ar tēvu pie glāzes.
Šorīt pieceļos, aizslāju līdz virtuvei, pieeju pie loga - sniegs. Huj**a. Ieraugu kaut kādu kūpošu tējas krūzi uz galda, padzeros - bļe cukura nav. Nekas, padzeros vēlreiz. Apsēžos, kaut kas sāk sīpolus griezt pie deguna. Laikam jāpiš atpakaļ gulēt.

Sūds. Diena un viss pārējais.
Tāpēc nejēgā smird ap mani.

M: ēd taču.
Š: es tūlīt..
M: ko tu te meditē?
Š: es meditēju, jā. tūlīt ..
M: es redzu.

This is liberty because I say
And this is prodigy in some strange way
That was eternity for all time
And this is torn and born

Dažreiz gribas kā lietus lāsei aiziet bojā. Bet tas tikai dažreiz.

Šedevrus ir vieglāk iesākt nekā pabeigt, jo pēdējie teikumi ir piecas reizes garāki par pirmajiem.
Ģēnijs iesāk sparīgi, bet beidz melanholiski [gluži kā mīlestībā].