Nestandarts
23 Decembris 2010 @ 02:42
The one movie this fall that will put a smile on your face.  


Scott: The education system in this country produces left-brain prisoners!
Scott: The American dream never happened. The American nightmare is already here. I mean, look at the Washington Monument. It is 555 feet above the ground and 111 feet below the ground. 555 plus 111 is 666. 6-6-6, Poppy. 6-6-6
Scott: The road to Hell is paved by the path of good intentions.

Smile on my face!? Es domāju, ka es prātā sajukšu un izraušu sev matus no galvas un dirsas ārā! Tā vecene spēja nokaitināt pirmajās 2min. ar savu ''happy life'' uztveri. Es to braukšanas instruktoru ļoti labi spēju saprast, tāpēc arī spēju atlasīt tikai viņa teikto. Galvā uz riņķī gāja doma ''ko tu pie joda pīpē, sieviete''. Absolute nightmare, bet noskatījos līdz galam. Jāiet apbalvot sevi ar citrona šķēli un mazliet top gear devas. Jādezinficē smadzenes.
 
 
Nestandarts
23 Decembris 2010 @ 05:32
Kāds miers, vēl tikai zombiji pietrūkst.  
Atnācu uz mājām apžūt un padzert siltu tēju. Salaidiet tik mani kopā ar Delfu un būs kārtējā pastaiga 4tros no rīta, kas pārvērtīsies par kāpelēšanu sašķūrētos sniega kalnos un ģenitāliju zīmēšanu sniegā. Un es varu apzvērēt, ka redzēju cilvēku virtuves logā, kas vazājās ar papīra turzu galvā.
- are you sure you don't have a bird flu?
:D
- hey ..I see human..
- woow..
Neveiksmīgi uzpisu pa sniega kluci un traumēju kāju.
 
 
Nestandarts
23 Decembris 2010 @ 16:32
kadrs no dzīves  
Un es domāju, ka Zsvētki ir piedošanas laiks utt utt and all that crap. Bet daži vnk nespēj pārkāpt savam lepnumam/egoismam vai huj kas tas tāds. Sēdēs un bozīsies līdz vēmienam. Un par ko?

Saprotu ka neder vairs melīgās rūpes
Es nemīžu, es nemīlu tās debīlās brūces
Kas dzeļ bļaģ, kas nelīdz un nekrīt lai lūgtu.
Nebijis kas nedrīkst un septītā kļūda
Nedirst ka neplīst un negribās būt.

Uztvere sašķobīta, tāpēc rādās visādi pribambasi. Un man esot visas durvis aizvērušās. [velnišķīgi smiekli Hausa izpildījumā] Nekas par to neliecina.

Mājienu kas pārciest ar vārdiem prasīs
Es skrienu ar tādiem kas mācēs atzīt.
Neskriešu pakaļ, ja tālu projām,
Ja aizgājis pa visam un gājis bojā.
Neraudi, nemocies dzīve ir viena.