''bija man kursā tāds čalītis, kurš kad nu bija ticis pie vārīšanas un uzvarījis to protēzi, tad viņš tā kā sieviete pēc dzemdībām - jā! ir .. beidzot.. ir!''

Es ļoti labi viņu saprotu.

Atceros, kad bija rīti, ka skatījos šito šizo multeni.

Viss ir tik brīnišķīgs 5 cm attālumā no sievietes sejas, kuru varbūt tūlīt noskūpstīsi. Nekādā ziņā nevajadzētu šo attālumu mainīt. Turpinājums, neapšaubāmi, vairs nebūs tik šķīsts.