Kādam vāģim pie mājas aķis sēžas nost, tā teikt, mašīnīte mirst nost. Un tā skaņa atgādina vardes riesta laikā. Jāteic jau vakar ''kurkstēja'' un ''kurkst'' vēljoprojām.
Kāds piedzīvos nejauku pārsteigumu no rīta.

Nožēloju, ka nebiju tik gudrs kā H. un vnk neierados uz priekšnesumu. Tas bij pārākais murgs.. žāv. [ lai man piedod E.] Nemitīgi no aizmugures kāds kauca ''glābiet mani'', ''nošaujiet mani'' . Viss, protams, beidzās ar lielām ovācijām, bet nejau aiz sajūsmas par izrādi, bet gan par to, ka ir pienākušas ilgi gaidītās beigas.
Anyway .. Saku lielu paldies L.,K. par Z-svētku apsveikumiem. Mīļi. [un man bija divi, dažiem tikai viens. spešal sajutos] Vēl es ļoti atvainojos B. par to, ka neierados vakar uz pasēdēšanu. Jums taisnība, mēs pārāk bieži savā dzīvē steidzamies, un varbūt tiešām šie svētki ir domāti, lai mēs vienreiz apsēstos mierīgi un padomātu. ''Nevajag lai nokrīt komēta pie kājām, pietiek ar nieka ābolu, kas notrūcis no ābeles un pieripojis pie tavām kājām''.

dienas smieklīgākā frāze: ''Velta teica, ka vēl varat paspēt uziet augšā pie viņas ciemos, un viņa jums iedos literatūru ko palasīt''

''Domāju ka reklāma ir smieklīga no sākuma līdz beigām. Tu ar neiedomājami nopietnu sejas izteiksmi runā par tomātu biezeni...Uzņēmuma mārketinga viceprezidents un reklāmas aģentūru radošie prāti svinīgām sejām sēž pie gariem, lakotiem galdiem un spriež, cik sabiedrībai ārprātīgi nepieciešams tieši tāds šokolādes batoniņš vai pelmeņi...Kopumā - līdzko cilvēks piedzimst, viņš jau automātiski tikai turpina kļūt smieklīgāks. Pasaulē atbildīgākie lēmumi tiek pieņemti vai nu smagā reibumā, vai vieglā plānprātībā.''

''Baznīcai redzu cauri, jo abi esam vienā profesijā. Tā ir vecākā reklāmas aģentūra pasaulē. Kampaņa, kas iet jau 2000 gadu - ar labākajiem artdirektoriem pasaulē - Karavadžo, Mikelandželo...''

''''Bet ar Dievu.. Domāju, ka viņam ir brīnišķīga humora izjūta, samērā nešpetna, jo tieši tad, kad tu pīpē visresnāko cigāru un visskaļāk plāties ar panākumiem, viņš nospiež sarkano pogu, un tev uz galvas uzkrīt klavieres..'' [Ēriks Stendzenieks - mazliet apbružāts, viegli cinisks reklāmas darbonis, kuram nauda nesmird]

++

Spontānais lēmums un piedāvājums no skaidrām debesīm. aizgāju uz Z-svētku konci tepat hudā. Uz skatuves bija mans ''favorīt-cilvēks''. Es jau gāju ar domu, kaut viņš uz skatuves apmestu kūleni un šeku reku, čalis uzkāpa dāmai uz svārkiem ;D [nomurmināju pie sevis: ''nu kas ir? laikam jau tomēr neesi tik ideāls kā izliecies..'']
Nekad pa visiem gadiem tā nav bijis, ka sapišās dejotāji, koris [ kurā, kāds zālē sēdošais, sasmīdināja Alisi līdz apsēšanās manevram un nespējai vairs padziedāt], gan vakara vadītāji [sajauca tekstu]. Mana atbilde uz šito : visi bija ļoti sakautrējušies, jo publikā sēdeju es. 8)
Ekh, un jā, tagad ir tā nožēla, ka nekad neko neesmu darījis no sirds un līdz galam. Ar kādreiz šitā dancāju..un tagad skatos, un ir tik forši tur uz skatuves.

I can feel, something happening
that I've never felt before
Hopeless dreams will start,
Dragging me away from heavens door

When my mind stops thinking,
My eyes stop blinking,
I hope
Somebodys there.

And my heart stops beating
and my lungs stop breathing
in air,
I hope somebody cares,

When my mind stops thinking
My eyes stop blinking
I know
At the end.

*patiesībā fucking sad gabsis but i like it alot.

fuck this shit! izniekoju aliņu un grauzdiņus debīlai filmai >_< - 2012. Nezinu, kuru versiju es īsti lupīju, bet laikam ne to sakarīgāko. Vīliens.